Par tēmu: atkarības
Atkarības no vielām vai uzvedības, piemēram, azartspēlēm, datorspēlēm vai interneta, ietver kontroles zudumu un turpināšanu, neraugoties uz kaitējumu. Ārstēšana parasti apvieno psiholoģisko terapiju, recidīvu profilaksi un dažos gadījumos medicīnisko aprūpi. Speciālisti ar pieredzi atkarību jomā var sadarboties ar specializētiem dienestiem.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Atkarība var veidoties, ja Jums ir grūti kontrolēt, cik daudz vai cik bieži lietojat kādu vielu vai iesaistāties kādā uzvedībā, piemēram, azartspēlēs, datorspēlēs, iepirkšanās vai interneta lietošanā; ja turpināt, neraugoties uz problēmām ar veselību, naudu, darbu vai attiecībām; ja tā paša efekta sasniegšanai nepieciešams vairāk; vai ja pārtraucot jūtaties nemierīgi vai slikti.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Efektīvas pieejas ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), motivējošā intervēšana, recidīvu profilakses programmas, uz pastiprinājumu balstīta intervence (contingency management) un jauniešiem uz ģimeni balstīta terapija. Parasti kopā strādā psihologi un klīniskie psihologi ar pieredzi atkarību jomā, psihiatri un specializēti atkarību ārstēšanas dienesti. Dažu vielu gadījumā nepieciešama ārstēšana medicīniskā uzraudzībā. Daudziem cilvēkiem profesionālo palīdzību var papildināt pašpalīdzības grupas.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Nekavējoties sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem, ja ir aizdomas par pārdozēšanu, samaņas zudumu, apgrūtinātu elpošanu, krampjiem, sāpēm krūtīs vai apjukumu. Steidzamu palīdzību meklējiet arī tad, ja ir domas par pašnāvību vai kaitējuma nodarīšanu citiem. Pēkšņa dažu vielu lietošanas pārtraukšana pēc intensīvas lietošanas var būt bīstama, tāpēc pirms atmešanas konsultējieties ar ārstu.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Esiet godīgi pret sevi par to, cik bieži un kāpēc lietojat, un pamaniet situācijas, emocijas un cilvēkus, kas to izraisa. Pastāstiet kādam, kam uzticaties, un apsveriet iespēju ierobežot vieglu piekļuvi, piemēram, bloķējot derību lietotnes vai ierobežojot skaidru naudu. Aizpildiet savu laiku ar nodarbēm, kas nav saistītas ar vielu vai uzvedību. Paslīdējumi var gadīties; tas ir signāls meklēt atbalstu, nevis neveiksme.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.