Par tēmu: emocionālā atkarība
Emocionālā atkarība izpaužas kā intensīvas bailes no pamešanas, nepieciešamība pēc pastāvīga apstiprinājuma vai palikšana attiecībās, kas nodara kaitējumu. Terapija strādā ar pašvērtējumu, robežām un iepriekšējās attiecībās apgūtajiem modeļiem.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Vēlēties tuvību ir cilvēcīgi. Tā var būt emocionālā atkarība, ja Jūsu labsajūta gandrīz pilnībā ir atkarīga no viena cilvēka, Jūs pārņem spēcīga trauksme, domājot par viņa zaudēšanu, pastāvīgi meklējat apstiprinājumu, attiecību saglabāšanas dēļ atsakāties no savām vajadzībām, draugiem vai interesēm vai paliekat attiecībās, kas Jūs sāpina, jo palikt vienam šķiet nepanesami. Tas var notikt attiecībās ar partneri, ģimeni vai draugiem.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Psihologi un psihoterapeiti var palīdzēt Jums izprast, no kurienes šie modeļi nāk, un veidot drošāku sevis izjūtu. Bieži tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), shēmu terapija, uz piesaisti vērstas un psihodinamiskās pieejas, kā arī darbs ar pašvērtējumu, pašapliecināšanos un robežām. Ja attiecībās ir kontrole vai vardarbība, var palīdzēt arī specializēti atbalsta dienesti.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Ja esat attiecībās, kurās Jūs apdraud, kontrolē, Jums nodara pāri vai Jūs baidāties, un Jums draud tiešas briesmas, sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem. Specializēti dienesti, kas strādā ar vardarbību ģimenē, var palīdzēt Jums izstrādāt drošības plānu. Steidzamu palīdzību meklējiet arī tad, ja bailes kādu zaudēt vai šķiršanās rada domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai dzīves izbeigšanu.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Centieties atjaunot tās dzīves jomas, kas nav atkarīgas no viena cilvēka: draudzību, vaļaspriekus, laiku sev un personīgos mērķus. Pamaniet, kad meklējat apstiprinājumu, un vingrinieties panest nelielu nenoteiktību. Rakstīšana par savām jūtām var palīdzēt atpazīt modeļus. Balstieties uz cilvēkiem, kuri Jūs ciena, un meklējiet uzticamu informāciju par veselīgām attiecībām un kontroles brīdinājuma zīmēm.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.