Par tēmu: fobijas
Fobija ir intensīvas, noturīgas bailes no konkrēta objekta vai situācijas (lidošanas, dzīvniekiem, augstuma, asinīm…), kas izraisa izvairīšanos. Pakāpeniskas ekspozīcijas terapija ir ļoti efektīva un bieži prasa ierobežotu konsultāciju skaitu.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Bailes bīstamās situācijās ir normālas. Fobija ir intensīvas, noturīgas bailes no kaut kā konkrēta, piemēram, lidošanas, augstuma, dzīvniekiem, adatām, asinīm vai slēgtām telpām, kas ir nesamērīgas ar reālo risku. Tā kļūst par problēmu, ja ļoti cenšaties no tā izvairīties, saskaroties ar to, izjūtat paniku vai ja izvairīšanās ierobežo Jūsu darbu, ceļošanu, veselības aprūpi vai attiecības.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Specifiskas fobijas ļoti labi pakļaujas kognitīvi biheiviorālajai terapijai (KBT) ar pakāpenisku ekspozīciju, kuras laikā Jūs ar atbalstu soli pa solim stājaties pretī situācijai, no kuras baidāties. Ekspozīcija var notikt reālajā dzīvē, iztēlē vai dažos gadījumos ar virtuālās realitātes palīdzību. Dažas fobijas var mazināties salīdzinoši īsā, intensīvā ārstēšanā. Šo darbu parasti vada psihologi un klīniskie psihologi.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Fobijas reti ir ārkārtas situācijas, taču bailēm no adatām, ārstiem vai slimnīcām nevajadzētu liegt Jums saņemt nepieciešamo aprūpi; pastāstiet par tām veselības aprūpes darbiniekiem, lai viņi varētu palīdzēt. Sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem, ja bailes neļauj Jums meklēt steidzamu ārstēšanu vai ja intensīvu paniku pavada sāpes krūtīs vai simptomi, kādu Jums agrāk nav bijis. Meklējiet steidzamu palīdzību jebkādu domu par paškaitējumu gadījumā.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Izvairīšanās uztur bailes, tāpēc var palīdzēt nelieli, plānoti soļi pretī tam, no kā baidāties, piemēram, attēlu aplūkošana pirms tuvošanās īstajai lietai. Vingriniet lēnu elpošanu, lai tiktu galā ar fiziskajiem simptomiem. Uzziniet uzticamus faktus par reālo risku. Palūdziet kādam atbalstošam cilvēkam Jūs pavadīt un novērtējiet katru soli uz priekšu. Ja bailes ir ļoti intensīvas, labāk to darīt kopā ar speciālistu.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.