Par tēmu: pašvērtējums
Zems pašvērtējums ietekmē to, kā redzam sevi, savas attiecības un lēmumus. Terapija palīdz atpazīt paškritiskas domas, saskatīt savas stiprās puses un veidot reālistiskākas un laipnākas attiecības ar sevi.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Ikviens dažkārt šaubās par sevi. Zems pašvērtējums var Jūs kavēt, ja esat pastāvīgi paškritisks, jūtat, ka neesat pietiekami labs neatkarīgi no tā, ko sasniedzat, nelabvēlīgi salīdzināt sevi ar citiem, Jums ir grūti pieņemt komplimentus, izvairāties no izaicinājumiem baiļu no neveiksmes dēļ, Jums ir grūti pateikt nē vai jūtat, ka Jūsu vērtību nosaka citu viedoklis. Tas bieži pavada trauksmi vai nomāktu garastāvokli.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Psihologi un psihoterapeiti var palīdzēt Jums noskaidrot, no kurienes nāk Jūsu bargā iekšējā balss, un veidot laipnāku, reālistiskāku skatījumu uz sevi. Bieži tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), uz līdzjūtību vērstā terapija (CFT), pieņemšanas un apņemšanās terapija (ACT) un shēmu terapija. Bieži tiek iekļauts arī darbs ar pašapliecināšanos un robežām. Ja zems pašvērtējums ir saistīts ar ķermeņa tēlu vai ēšanu, var būt nepieciešams specializēts atbalsts.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Zems pašvērtējums pats par sevi reti ir ārkārtas situācija, taču to var pavadīt depresija. Ja bezvērtības sajūta rada domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai dzīves izbeigšanu, nekavējoties sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Nekavējoties meklējiet palīdzību arī tad, ja pret Jums vēršas ņirgāšanās, uzmākšanās vai vardarbība vai ja ierobežojat ēšanu vai savainojat sevi.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Pamaniet savu iekšējo kritiķi un pajautājiet sev, vai Jūs tā runātu ar draugu. Pierakstiet nelielus sasniegumus un īpašības, ko citi Jūsos novērtē. Pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuri pret Jums izturas labi, un mazāk saskarieties ar saturu, kas liek Jums sevi salīdzināt. Izmēģiniet nelielus izaicinājumus, vingrinieties teikt nē situācijās, kurās nav daudz likts uz spēles, un rūpējieties par savu ķermeni ar atpūtu un kustībām.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.