Par tēmu: trauksme
Trauksme kļūst par problēmu, ja raizes, spriedze vai panika ir biežas, grūti kontrolējamas un sāk ierobežot ikdienas dzīvi. Psiholoģiskajai terapijai, īpaši kognitīvi biheiviorālajām pieejām, ir spēcīgi pierādījumi trauksmes traucējumu ārstēšanā. Pirmajā konsultācijā parasti izzina, kas izraisa trauksmi, kā tā izpaužas ķermenī un domās un pie kādiem mērķiem vēlaties strādāt.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Zināma trauksme pirms eksāmena vai grūtas sarunas ir normāla. Tai ir vērts pievērst uzmanību, ja raizes šķiet pastāvīgas un tās ir grūti izslēgt, ja to dēļ izvairāties no vietām vai situācijām vai ja bieži pamanāt fiziskus simptomus, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību, spiedienu krūtīs, reiboni, gremošanas traucējumus vai sliktu miegu. Pēkšņi intensīvu baiļu viļņi, ko sauc par panikas lēkmēm, ir vēl viena bieža pazīme.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Kognitīvi biheiviorālajai terapijai (KBT) ir visspēcīgākie pierādījumi lielākajai daļai trauksmes problēmu, un tā bieži ietver pakāpenisku saskari ar situācijām, no kurām baidāties. Var palīdzēt arī pieņemšanas un apņemšanās terapija (ACT) un uz apzinātību balstītas pieejas. Ārstēšanu parasti vada psihologi, klīniskie psihologi un psihoterapeiti. Psihiatrs vai ģimenes ārsts var izvērtēt, vai līdztekus terapijai varētu noderēt medikamenti, īpaši ja trauksme ir smaga vai ilgstoša.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums ir sāpes krūtīs, elpas trūkums vai simptomi, kādu Jums nekad agrāk nav bijis, jo tie jāpārbauda, lai izslēgtu fizisku cēloni. Ja trauksmi pavada domas par dzīves izbeigšanu vai kaitējuma nodarīšanu sev, nekavējoties sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Jums nav jāgaida uz pierakstu.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Kamēr meklējat atbalstu, centieties ievērot regulāru miega un ēšanas laiku, lielāko daļu dienu kustēties un samazināt kofeīna un alkohola lietošanu, kas var pastiprināt trauksmi. Lēna elpošana var palīdzēt trauksmes kāpinājuma brīžos. Izvairīšanās no situācijām, no kurām baidāties, uz brīdi sniedz atvieglojumu, bet parasti liek trauksmei pieaugt, tāpēc labāki ir nelieli, pakāpeniski soļi. Parunājiet ar kādu, kam uzticaties, un balstieties uz uzticamiem veselības informācijas avotiem.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.