Par tēmu: UDHS
UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) ietekmē uzmanību, impulsivitāti un aktivitāti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Diagnozei nepieciešama rūpīga izvērtēšana, bieži pie psihiatra, neiropsihologa vai specializēta psihologa. Ārstēšana var ietvert psihoizglītību, uzvedības stratēģijas, atbalstu skolā vai darbā un, ja nepieciešams, medikamentus.
Klīniskie psihologi ir psihologi ar specializētu izglītību psihiskās veselības problēmu izvērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā – no trauksmes un depresijas līdz sarežģītākiem stāvokļiem. Dažās valstīs tā ir reglamentēta veselības aprūpes specialitāte; Therapy247 pārbauda reģistrāciju.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Ikvienam dažkārt mēdz novērsties uzmanība. UDHS var būt vērts izvērtēt, ja grūtības ar uzmanību, organizēšanos, impulsivitāti vai nemieru ir bijušas kopš bērnības, izpaužas dažādās vidēs, piemēram, skolā, darbā un mājās, un rada reālas problēmas: nepabeigti uzdevumi, bieži pazaudētas lietas, aizmirstas tikšanās, rīcība bez apdomāšanas vai pastāvīga nemiera sajūta. Pieaugušajiem tas bieži paliek neatpazīts daudzus gadus.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Diagnozes noteikšanai nepieciešama rūpīga kvalificēta speciālista, piemēram, psihiatra, klīniskā psihologa, neiropsihologa vai pediatra, izvērtēšana atkarībā no vecuma un valsts. Ārstēšana var apvienot psihoizglītošanu, kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT) organizēšanās un emociju regulācijas atbalstam, vecāku apmācību bērnu gadījumā, pielāgojumus skolā un, ja piemēroti, ārsta izrakstītus un uzraudzītus medikamentus. Mācīšanos atbalsta izglītības psihologi un speciālie pedagogi.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
UDHS pats par sevi nav ārkārtas situācija, taču impulsivitāte var palielināt riskus. Sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem pēc nopietna negadījuma vai traumas vai ja kādam ir domas par pašnāvību vai kaitējuma nodarīšanu citiem. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu par jebkādām satraucošām medikamentu blakusparādībām, piemēram, sāpēm krūtīs vai sirdsklauvēm, un nemainiet medikamentus, nekonsultējoties ar ārstu, kurš tos izrakstījis.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Ārēja struktūra palīdz: izmantojiet kalendārus, modinātājus, sarakstus un redzamus atgādinājumus un sadaliet uzdevumus mazos soļos ar īsiem pārtraukumiem. Regulārs miegs, fiziskās aktivitātes un ēdienreizes atbalsta uzmanību. Samaziniet traucēkļus savā darba vai mācību vietā. Bērniem palīdz skaidra dienas kārtība, konkrēta uzslava un mierīgas, konsekventas robežas. Meklējiet uzticamu informāciju veselības organizācijās, nevis tikai sociālajos tīklos.
Ko dara klīniskais psihologs?
Klīniskais psihologs izvērtē, diagnosticē un ārstē psihiskās veselības problēmas bērniem, pieaugušajiem vai gados vecākiem cilvēkiem. Ikdienā viņš veic klīniskas intervijas, izmanto validētas aptaujas un testus, formulē, kas uztur problēmu, un īsteno uz pierādījumiem balstītas terapijas. Klīniskie psihologi bieži strādā slimnīcās, sabiedrības psihiskās veselības komandās vai privātpraksē un sadarbojas ar psihiatriem, ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem.
Kad klīniskais psihologs var palīdzēt?
Klīniskais psihologs ir laba izvēle vidēji smagu līdz smagu vai ilgstošu grūtību gadījumā: trauksmes traucējumi, depresija, obsesīvi kompulsīvas problēmas, trauma, ēšanas traucējumi, personības grūtības vai ja nepieciešama oficiāla diagnoze vai atzinums. Ja var būt nepieciešami medikamenti vai pastāv drošības risks, jāiesaista arī psihiatrs. Koučingam vai personīgajai izaugsmei piemērotāki var būt citi speciālisti.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai klīniskais psihologs valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.