Par tēmu: autisms
Autisms ir neiroattīstības stāvoklis ar atšķirībām komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā un sensoro signālu apstrādē. Speciālisti var veikt izvērtēšanu un piedāvāt katrai personai un ģimenei pielāgotu atbalstu, kas vērsts uz labsajūtu, patstāvību un vidi, nevis uz personas „labošanu”.
Psihoterapeiti ir speciālisti, kas apmācīti vienā vai vairākos psihoterapijas modeļos (psihodinamiskajā, sistēmiskajā, humānistiskajā, kognitīvi biheiviorālajā…). Aizsargātais nosaukums un prasības atšķiras atkarībā no valsts; profilos redzama katra speciālista izglītība un reģistrācija.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Autisms ir mūža garumā pastāvoša atšķirība tajā, kā cilvēks komunicē, veido attiecības un uztver pasauli, nevis slimība. Pazīmes, kas var rosināt izvērtēšanu, ir atšķirības sociālajā komunikācijā, piemēram, acu kontaktā, sarunā vai nerakstītu noteikumu izpratnē; spēcīgas, šauri vērstas intereses; vajadzība pēc rutīnas; un sensora jutība pret troksni, gaismu vai tekstūrām. Meitenēm un pieaugušajiem šīs pazīmes bieži ir mazāk pamanāmas.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Izvērtēšanu parasti veic specializētas komandas vai speciālisti, piemēram, klīniskie psihologi, neiropsihologi, psihiatri vai pediatri. Atbalsts ir vērsts uz cilvēka vajadzībām un stiprajām pusēm: logopēdija komunikācijai, ergoterapija sensorajām un ikdienas dzīves vajadzībām, izglītības atbalsts un ar vecāku starpniecību īstenotas programmas. Psihologi var palīdzēt ar trauksmi, emociju regulāciju un sociālām situācijām, izmantojot autiskiem cilvēkiem pielāgotas pieejas.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Meklējiet steidzamu palīdzību, ja autisks bērns vai pieaugušais var nodarīt kaitējumu sev vai citiem, pazūd, pēkšņi zaudē prasmes, pārstāj ēst vai dzert vai pauž domas par pašnāvību, kas autiskiem cilvēkiem var palikt nepamanītas. Jebkurā dzīvībai bīstamā situācijā sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem un izskaidrojiet cilvēka vajadzības, lai palīdzības sniedzēji varētu pielāgoties.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Paredzama dienas kārtība, vizuāli grafiki un iepriekšēja informēšana par pārmaiņām var mazināt stresu. Pievērsiet uzmanību sensorajām vajadzībām, piemēram, klusām telpām vai austiņām, un respektējiet vajadzību pēc atgūšanās laika pēc sociālām aktivitātēm. Uzziniet par autismu no uzticamiem avotiem, tostarp no pašu autisko cilvēku pieredzes. Sazinieties ar ģimeņu biedrībām vai līdzbiedru grupām un esiet piesardzīgi pret programmām, kas sola izārstēt autismu.
Ko dara psihoterapeits?
Psihoterapeits palīdz cilvēkiem izprast un mainīt emocionālos, attiecību un uzvedības modeļus, izmantojot strukturētas terapeitiskās attiecības. Viņa darbu nosaka viens vai vairāki terapijas virzieni, piemēram, kognitīvi biheiviorālā, psihodinamiskā, sistēmiskā, humānistiskā vai integratīvā terapija. Viņš strādā ar atsevišķiem cilvēkiem, pāriem, ģimenēm vai grupām, parasti regulārās sesijās, un ārpus sesijām velta laiku pierakstiem, sagatavošanās darbam un savai supervīzijai.
Kad psihoterapeits var palīdzēt?
Psihoterapija ir piemērota cilvēkiem, kuri vēlas padziļināti strādāt ar atkārtotām grūtībām: trauksmi, nomāktu garastāvokli, attiecību modeļiem, pašvērtējumu, pagātnes pieredzes ietekmi vai būtiskām dzīves pārmaiņām. Tā var palīdzēt arī tad, ja jūtaties iestrēdzis bez skaidras diagnozes. Ja Jums nepieciešama oficiāla diagnoze, konkrēta psiholoģiskā izvērtēšana vai medikamenti, var būt jāiesaista klīniskais psihologs vai psihiatrs.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai psihoterapeits valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.