Par tēmu: izdegšana
Izdegšana ir ar darbu saistīts izsīkums: emocionāls nogurums, distance vai cinisms pret darbu un nepietiekamas efektivitātes sajūta. Psiholoģiskais atbalsts koncentrējas uz atjaunošanos, darba slodzi un robežām, vērtībām un, ja nepieciešams, lēmumiem par darba situāciju.
Psihoterapeiti ir speciālisti, kas apmācīti vienā vai vairākos psihoterapijas modeļos (psihodinamiskajā, sistēmiskajā, humānistiskajā, kognitīvi biheiviorālajā…). Aizsargātais nosaukums un prasības atšķiras atkarībā no valsts; profilos redzama katra speciālista izglītība un reģistrācija.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Izdegšana attīstās pakāpeniski ilgstoša darba spiediena ietekmē. Biežas pazīmes ir nogurums, ko atpūta nenovērš, sajūta, ka esat attālinājies, kļuvis cinisks vai notrulinājies attiecībā pret savu darbu, sajūta, ka nekas, ko darāt, neko nemaina, un koncentrēšanās grūtības. Jūs varat ar bailēm gaidīt pirmdienu, būt aizkaitināms pret kolēģiem vai ģimeni, biežāk slimot vai pamanīt, ka nedēļas nogales un atvaļinājumi vairs nepalīdz atgūties.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Izdegšanas gadījumā var palīdzēt psihologi, klīniskie psihologi un organizāciju psihologi. Kognitīvi biheiviorālās pieejas, pieņemšanas un apņemšanās terapija (ACT) un stresa pārvaldības programmas palīdz atveseļoties, noteikt robežas un strādāt ar vērtībām. Atbalsts bieži ietver darba slodzes, darba prasību un iespējamo pārmaiņu darbā izvērtēšanu. Ārstam jāizvērtē nogurums un jāizslēdz fiziski cēloņi vai depresija, un viņš var ieteikt darba pārtraukumu.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Izdegšana var pārklāties ar depresiju. Ja jūtat bezcerību, nespējat vispār funkcionēt vai Jums ir domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai dzīves izbeigšanu, nekavējoties sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību fizisku simptomu gadījumā, piemēram, sāpju krūtīs, sirdsklauvju vai ģīboņa gadījumā.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Centieties uzturēt skaidras robežas starp darbu un atpūtu, piemēram, pēc darba laika izslēdziet paziņojumus. Par prioritāti izvirziet miegu, regulāras ēdienreizes un vieglas fiziskās aktivitātes. Parunājiet par savām sajūtām ar kādu, kam uzticaties, un, ja iespējams, pārrunājiet darba slodzi ar savu vadītāju vai darba vides veselības dienestu. Palīdz atjaunot saikni ar nodarbēm un cilvēkiem ārpus darba. Nepaļaujieties uz alkoholu vai stimulantiem, lai turētos.
Ko dara psihoterapeits?
Psihoterapeits palīdz cilvēkiem izprast un mainīt emocionālos, attiecību un uzvedības modeļus, izmantojot strukturētas terapeitiskās attiecības. Viņa darbu nosaka viens vai vairāki terapijas virzieni, piemēram, kognitīvi biheiviorālā, psihodinamiskā, sistēmiskā, humānistiskā vai integratīvā terapija. Viņš strādā ar atsevišķiem cilvēkiem, pāriem, ģimenēm vai grupām, parasti regulārās sesijās, un ārpus sesijām velta laiku pierakstiem, sagatavošanās darbam un savai supervīzijai.
Kad psihoterapeits var palīdzēt?
Psihoterapija ir piemērota cilvēkiem, kuri vēlas padziļināti strādāt ar atkārtotām grūtībām: trauksmi, nomāktu garastāvokli, attiecību modeļiem, pašvērtējumu, pagātnes pieredzes ietekmi vai būtiskām dzīves pārmaiņām. Tā var palīdzēt arī tad, ja jūtaties iestrēdzis bez skaidras diagnozes. Ja Jums nepieciešama oficiāla diagnoze, konkrēta psiholoģiskā izvērtēšana vai medikamenti, var būt jāiesaista klīniskais psihologs vai psihiatrs.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai psihoterapeits valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.