Par tēmu: trauksme
Trauksme kļūst par problēmu, ja raizes, spriedze vai panika ir biežas, grūti kontrolējamas un sāk ierobežot ikdienas dzīvi. Psiholoģiskajai terapijai, īpaši kognitīvi biheiviorālajām pieejām, ir spēcīgi pierādījumi trauksmes traucējumu ārstēšanā. Pirmajā konsultācijā parasti izzina, kas izraisa trauksmi, kā tā izpaužas ķermenī un domās un pie kādiem mērķiem vēlaties strādāt.
Psihoterapeiti ir speciālisti, kas apmācīti vienā vai vairākos psihoterapijas modeļos (psihodinamiskajā, sistēmiskajā, humānistiskajā, kognitīvi biheiviorālajā…). Aizsargātais nosaukums un prasības atšķiras atkarībā no valsts; profilos redzama katra speciālista izglītība un reģistrācija.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Zināma trauksme pirms eksāmena vai grūtas sarunas ir normāla. Tai ir vērts pievērst uzmanību, ja raizes šķiet pastāvīgas un tās ir grūti izslēgt, ja to dēļ izvairāties no vietām vai situācijām vai ja bieži pamanāt fiziskus simptomus, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību, spiedienu krūtīs, reiboni, gremošanas traucējumus vai sliktu miegu. Pēkšņi intensīvu baiļu viļņi, ko sauc par panikas lēkmēm, ir vēl viena bieža pazīme.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Kognitīvi biheiviorālajai terapijai (KBT) ir visspēcīgākie pierādījumi lielākajai daļai trauksmes problēmu, un tā bieži ietver pakāpenisku saskari ar situācijām, no kurām baidāties. Var palīdzēt arī pieņemšanas un apņemšanās terapija (ACT) un uz apzinātību balstītas pieejas. Ārstēšanu parasti vada psihologi, klīniskie psihologi un psihoterapeiti. Psihiatrs vai ģimenes ārsts var izvērtēt, vai līdztekus terapijai varētu noderēt medikamenti, īpaši ja trauksme ir smaga vai ilgstoša.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums ir sāpes krūtīs, elpas trūkums vai simptomi, kādu Jums nekad agrāk nav bijis, jo tie jāpārbauda, lai izslēgtu fizisku cēloni. Ja trauksmi pavada domas par dzīves izbeigšanu vai kaitējuma nodarīšanu sev, nekavējoties sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu. Jums nav jāgaida uz pierakstu.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Kamēr meklējat atbalstu, centieties ievērot regulāru miega un ēšanas laiku, lielāko daļu dienu kustēties un samazināt kofeīna un alkohola lietošanu, kas var pastiprināt trauksmi. Lēna elpošana var palīdzēt trauksmes kāpinājuma brīžos. Izvairīšanās no situācijām, no kurām baidāties, uz brīdi sniedz atvieglojumu, bet parasti liek trauksmei pieaugt, tāpēc labāki ir nelieli, pakāpeniski soļi. Parunājiet ar kādu, kam uzticaties, un balstieties uz uzticamiem veselības informācijas avotiem.
Ko dara psihoterapeits?
Psihoterapeits palīdz cilvēkiem izprast un mainīt emocionālos, attiecību un uzvedības modeļus, izmantojot strukturētas terapeitiskās attiecības. Viņa darbu nosaka viens vai vairāki terapijas virzieni, piemēram, kognitīvi biheiviorālā, psihodinamiskā, sistēmiskā, humānistiskā vai integratīvā terapija. Viņš strādā ar atsevišķiem cilvēkiem, pāriem, ģimenēm vai grupām, parasti regulārās sesijās, un ārpus sesijām velta laiku pierakstiem, sagatavošanās darbam un savai supervīzijai.
Kad psihoterapeits var palīdzēt?
Psihoterapija ir piemērota cilvēkiem, kuri vēlas padziļināti strādāt ar atkārtotām grūtībām: trauksmi, nomāktu garastāvokli, attiecību modeļiem, pašvērtējumu, pagātnes pieredzes ietekmi vai būtiskām dzīves pārmaiņām. Tā var palīdzēt arī tad, ja jūtaties iestrēdzis bez skaidras diagnozes. Ja Jums nepieciešama oficiāla diagnoze, konkrēta psiholoģiskā izvērtēšana vai medikamenti, var būt jāiesaista klīniskais psihologs vai psihiatrs.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai psihoterapeits valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners: Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt.