Par tēmu: seniori
Psiholoģiskais atbalsts senioriem aptver vientulību, sēras, pielāgošanos pensijai vai slimībai, bažas par atmiņu un rūpes par partneri. Daudzi speciālisti piedāvā arī konsultācijas mājās vai tiešsaistē.
Sociālie darbinieki atbalsta cilvēkus un ģimenes sarežģītās situācijās: piekļuve sociālajiem un veselības pakalpojumiem, aprūpes vajadzības, ģimenes konflikti, atkarības vai sociālā atstumtība. Viņi sadarbojas ar valsts dienestiem un citiem speciālistiem.
Psihiskās veselības aprūpe – Latvija
Valsts veselības aprūpes sistēma · Nacionālais veselības dienests
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai speciālistam ir tiesības praktizēt
- Psychologists Certification Board / State Education Quality Service (IKVD). Saskaņā ar Psihologu likumu, lai praktizētu, psihologam jābūt sertificētam un iekļautam publiskajā Psihologu reģistrā. Pārbaudiet reģistrā personas vārdu un sertifikāciju. Meklēt oficiālajā reģistrā
- Health Inspectorate (Veselības inspekcija), Register of Medical Practitioners. Ārsti, psihoterapeiti, kā arī klīniskie un veselības psihologi, kas strādā veselības aprūpē, ir iekļauti Veselības inspekcijas reģistrā, kur var pārbaudīt viņu tiesības praktizēt. Meklēt oficiālajā reģistrā
Steidzama palīdzība – Latvija
Ja jūsu vai kāda cita cilvēka dzīvība ir apdraudēta, nekavējoties zvaniet uz ārkārtas palīdzības numuru. Šie dienesti var palīdzēt jebkurā laikā:
- 112 · Emergencias
- 116123 · Vienotais krīzes tālrunis (Skalbes)
Informācija pārskatīta 2026. gada novembrī · Avoti: ikvd.gov.lv, likumi.lv, lvportals.lv, en.bb.lv
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
Novecošana nes pārmaiņas, taču ilgstošas skumjas, intereses zudums, trauksme, norobežošanās vai aizkaitināmība nav neizbēgama novecošanas daļa. Palīdzību var būt vērts meklēt pēc zaudējumiem, piemēram, tuvinieka nāves, aiziešanas pensijā vai neatkarības zaudēšanas, ja vientulība kļuvusi par smagu nastu vai ja ir pamanāmas atmiņas, orientēšanās vai uzvedības pārmaiņas, kas satrauc pašu cilvēku vai viņa ģimeni.
Kas palīdz: ārstēšana un speciālisti
Psiholoģiskās terapijas, piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija, problēmu risināšanas terapija un atmiņu jeb dzīves pārskata terapija, ir efektīvas senioriem ar depresiju vai trauksmi. Neiropsihologi izvērtē bažas par atmiņu un izstrādā kognitīvo stimulāciju. Bieži kopā strādā psihologi, psihiatri ar pieredzi darbā ar senioriem, ergoterapeiti un sociālie darbinieki, un atbalstu un vadlīnijas var saņemt arī ģimenes locekļi, kas rūpējas par tuvinieku.
Kad meklēt steidzamu palīdzību
Pēkšņam apjukumam, miegainībai, runas grūtībām, vājumam vienā ķermeņa pusē vai kritienam ar traumu nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība: sazinieties ar vietējiem neatliekamās palīdzības dienestiem. Steidzamu palīdzību meklējiet arī tad, ja seniors pauž domas par pašnāvību, pārstāj ēst vai dzert vai ja ir aizdomas par vardarbību vai novārtā atstāšanu. Mainoties uzvedībai, ir svarīgi kopā ar ārstu pārskatīt lietotos medikamentus.
Ko Jūs varat darīt pa to laiku
Svarīgi ir uzturēt saikni: regulārs kontakts ar ģimeni, draugiem, kaimiņiem vai kopienas grupām palīdz aizsargāt garastāvokli. Uzturiet ikdienas ritmu ar aktivitātēm, pastaigām, ēdienreizēm un miegu, turpiniet vaļaspriekus vai apgūstiet jaunus. Pārbaudiet dzirdi un redzi, jo grūtības var palielināt izolētību. Arī aprūpētājiem jārūpējas par sevi un jālūdz palīdzība, jo aprūpe var būt ļoti nogurdinoša.
Ko dara sociālais darbinieks?
Sociālais darbinieks atbalsta cilvēkus, ģimenes un kopienas, kas saskaras ar sociālām, ekonomiskām vai attiecību grūtībām. Ikdienā viņš izvērtē vajadzības, informē cilvēkus par viņu tiesībām un pieejamajiem resursiem, palīdz ar iesniegumiem, sadarbojas ar veselības, izglītības, mājokļa un juridiskajiem dienestiem un atbalsta cilvēkus krīžu laikā. Daži piedāvā konsultēšanu vai darbu ar ģimeni, īpaši psihiskās veselības, bērnu aizsardzības, novecošanas un invaliditātes jomā.
Kad sociālais darbinieks var palīdzēt?
Sociālais darbinieks var palīdzēt, ja praktiskas problēmas papildina emocionālo slodzi: rūpes par apgādājamu tuvinieku, finansiālas vai mājokļa grūtības, izolētība, šķiršanās, kas ietekmē bērnus, invaliditāte vai orientēšanās pakalpojumos pēc diagnozes noteikšanas. Viņiem ir būtiska loma arī tad, ja pastāv vardarbības vai novārtā atstāšanas risks. Pašai psiholoģiskajai terapijai parasti piemērotāks ir psihologs vai psihoterapeits.
Kā izvēlēties
Izvēloties pārbaudiet licenci un izglītību, izmantoto pieeju un to, vai speciālistam ir pieredze ar Jums nepieciešamo jautājumu. Ņemiet vērā arī praktiskos aspektus: valodu, cenu, atrašanās vietu vai tiešsaistes konsultācijas un pieejamību. Attiecības ar speciālistu ir ļoti svarīgas; ja pēc dažām konsultācijām tās nešķiet piemērotas, mainīt speciālistu ir pilnīgi normāli.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai publiskā veselības aprūpes sistēma valstī Latvija sedz psiholoģisko palīdzību?
Valsts apmaksātas psihologa vai psihiatra konsultācijas parasti var saņemt ar ģimenes ārsta izsniegtu elektronisko nosūtījumu. Gaidīšanas laiki ir ilgi: tika ziņots, ka 2025. gada beigās vidējais gaidīšanas laiks bija aptuveni 69 dienas pie psihologa un 62 dienas pie psihiatra, un valsts apmaksātu psihoterapiju bija grūti saņemt.
Kā pārbaudīt, vai sociālais darbinieks valstī Latvija ir tiesīgs praktizēt?
Psychologists Certification Board / State Education Quality Service (IKVD): Saskaņā ar Psihologu likumu, lai praktizētu, psihologam jābūt sertificētam un iekļautam publiskajā Psihologu reģistrā. Pārbaudiet reģistrā personas vārdu un sertifikāciju.